Siņģu Lustes (StendGF1789_SL) Pilnteksta skats Bibliogrāfija

[42.lpp.]
StendGF1789_SL_42_1 2. Zik ẜimts aẜẜaras nu duẜẜ,
StendGF1789_SL_42_2 Zik ẜimts waidas nu irr kluẜẜ,
StendGF1789_SL_42_3 Un zik daſchi wahrguļi
StendGF1789_SL_42_4 Ꞩapnî irr kà debbeẜî.
StendGF1789_SL_42_5 3. Tà eekẜch man duẜẜ kahriba,
StendGF1789_SL_42_6 Kas man zitkahrt mahnija,
StendGF1789_SL_42_7 Ko es aplam zeeniju,
StendGF1789_SL_42_8 Kà behrns ẜawu paijiņu.
StendGF1789_SL_42_9 4. Bet nu Laima man ne reebj,
StendGF1789_SL_42_10 Kad ta nelgam rohkas ſteepj,
StendGF1789_SL_42_11 Jo man Dwehẜels=duẜẜa irr,
StendGF1789_SL_42_12 Ko man Debbes=Tehws peeẜchķirr.
StendGF1789_SL_42_13 5. Kad es wiņņa brihnumus
StendGF1789_SL_42_14 Tihrâ ẜirdî apẜkattohs,
StendGF1789_SL_42_15 Un pee drauga rohziņas.
StendGF1789_SL_42_16 Baudu ẜawas deeniņas.
StendGF1789_SL_42_17 6. Tad man preeki wiẜẜur ſeed,
StendGF1789_SL_42_18 Ꞩirds bes behdahm lezz un dſeed,
StendGF1789_SL_42_19 Un pee prahta gaiẜchuma
StendGF1789_SL_42_20 Ꞩkattahs wiņņpuẜẜ kappiņa.
StendGF1789_SL_42_21 20. Zilweku Mihliba.
StendGF1789_SL_42_22 @v{Wie ſchön iſt es der Menſchheit Pflichten üben.}
StendGF1789_SL_42_23 Kà zeenijams, kas labbu ẜirdi rahda.
StendGF1789_SL_42_24 Kà brahļus wiẜẜus apmihļo,
StendGF1789_SL_42_25 Par nabbadſiņņeem mihļi gahda
StendGF1789_SL_42_26 Un wahrguliņņus aplaimo.
@b{Labs}